[ad_1]
Faktiskās cenas Rada maldīgu priekšstatu
Vienkāršota faktisko cenu salīdzināšana viena gada griezumā, neņemot vērā ekonomisko kontekstu, maldina patērētājus by patieso pakalpojuma dārdzību ilgtermiņā.
Latvijas patērētājiem izmaksas by transportlīdzekļu TEHNISKĀ stāvokļa kontroli ir vienas no augstākajām ES. Pie šādiem secinājumiem KP nonāca, pielietojot metodoloģiju, kas tiek plaši izmantota ekonomiskajos pētījumos, kurus veic tādas organizācijas kā Eurostat ESAO (Ekonomiskās sadarbības an attīstības organizācija jeb OECD) vai Pasaules Banka. Arī Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka identiska pakalpojuma tarifu salīdzināšanai dažādās dalībvalstīs, kurās labklājības līmenis atšķiras, ir noteikti jāņem vērā pirktspējas paritāte.
Izmaksas būtiski ietekmē arī tehniskās apskates periodiskums. Ja kādā valstī tehniskā apskate ir jāveic retāk, patērētāja ieguvums ilgtermiņā var būt daudz lielāks. Igaunijā tehniskā apskate jāveic ceturtajā gadā pēc automašīnas pirmreizējās reģistrācijas, bet otrā, trešā a ceturtā – attiecīgi automašīnas sestajā, astotajā a desmitajā gadā, vēlāk – katru gadu. Tajā pašā laikā Latvijā jaunai mašīnai pirmā a otrā automašīnas tehniskā apskate jāveic otrajā a ceturtajā gadā, pēc tam-katru gadu. Ilgtermiņā tas pats pakalpojums iedzīvotājiem Latvijā izmaksā dārgāk. Tādēļ, lai salīdzinātu patērētāja izmaksas, KP aprēķināja tās piecu, desmit a 15 gadu ciklā
Kā redzams grafikā, vienas no zemākajām izmaksām ir Dānijā, kur tirgus ir atvērts konkurencei. Skaļais Zviedrijas piemērs, kad 2010. gadā pēc tirgus atvēršanas paaugstinājās cenas, rāda, ka, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju a pakalpojuma veikšanas biežumu, pakalpojums iedzīvotājam Zviedrija desmit gadu periodā izmaksā mazāk nekā iedzīvotājam Latvijā. Attiecīgi piecu gadu periodā Latvijā ir septītās augstākās izmaksas, desmit gadu periodā – ceturtās augstākās, bet 15 gados – trešās augstākās.
Drošība atkarīga no efektīvas valsts uzraudzības
KP ieskatā publiski paustie viedokļi, ka tirgus atvēršana mazinās š ļ ļ em,,,,,,,,,,…………….. ES dalībvalstu pieredze an ES Tiesas prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa, bet tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas. Tapat KP uzskata, ka publiskajā telpā izskanējušie viedokļi by pieaugošajiem krāpšanas draudiem, ja TEHNISKĀ stāvokļa kontroli uzticēs veikt autoservisiem, ir spekulatīvi.
Pirmkārt būtiski atzīmēt, ka tie servisi, kas vēlētos sniegt arī tehniskās stāvokļa kontroles pakalpojumu, būtu akreditējami, izvirzot no valsts puses objektīvas a vienlīdzīgas prasības. Tādējādi biedēšana ar to, ka Šajā tirgū Saks darboties jebkurš autoserviss a Tādēļ tiks apdraudēta Satiksmes drošība ir absolūti nepamatota.
Otrkārt automašīnas TEHNISKĀ stāvokļa kontrole vienreiz gadā ir tikai neliela Dala No. pasākumu klāsta, kas ietver this is satiksmes drošības nodrošināšanu. Nenoliedzami, ka arie pie esošā kontroles modeļa nav izslēgti būtiski ceļu satiksmes drošības pārkāpumi a citu personu apdraudējums, vadītājam ekspluatējot tehniskās apskates uzlīmi saņēmušu automašīnu ar neatbilstošām riepām, nedegošām tuvām gaismām a citiem defektiem. Tādējādi valstij arī pēc tirgus atvēršanas konkurencei ir jāveic regulāras, preventivas Pārbaudes uz ceļiem, kontrolējot automašīnu atbilstību noteiktām tehniskām prasībām.
Treškārt svarīga ir arī autovadītāja atbildība a adekvātas sankcijas no valsts puses, ja tiek ekspluatēts PASAM a citiem bīstams CELU Satiksmes transportlīdzeklis.
Ceturtkārt lai mazinātu Interešu konflikta Riskus a Patērētāju BAZAS by pakalpojuma kvalitāti, ir jādomā by efektīvākiem risinājumiem, piemēram, ir jāierobežo autoservisa iespēja Remontet a veikt TEHNISKĀ stāvokļa kontroli vienai a tai pašai automašīnai. Tāpat patērētājiem ir jābūt pieejamai pilnīgai informācijai by pakalpojumiem, cenām a citu klientu sniegtām atsauksmēm tiešsaistē. TacU noteikti, lai atturētu No. krāpšanas, liela nozīmē ir atbildīgo iestāžu kontrolei a potenciālajiem Sodu apmēriem, Taja skaitā iespējai zaudēt akreditāciju.
Tādējādi negodprātīgu rīcību ir iespējams novērst ar citiem tiesiskiem līdzekļiem, Nevis ierobežojot konkurenci tirgū. Valstij ir iespēja būvēt tādu tehniskās apskates sistēmu, kas stimē tajā iesaistītos dalībniekus rīkoties godprātīgi.
Vai publisks iepirkums nodrošinās konkurenci tirgū?
Satiksmes ministrija (SM) drīz pēc KP publiskotās tirgus uzraudzības nāca klajā ar paziņojumu, ka CSDD no 2020. gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles funkciju, bet tikai uzraudzību, a saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023. gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Tomēr KP nav guvusi pārliecību, ka bunch novērsīs esošos konkurences kropļojumus tirgū.
KP iepazīstoties ar SM izstrādātajiem jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, secina, ka Tajos nav ietverts izvērsts skaidrojums, kā šis modelis darbosies, vai joprojām Netiks ierobežota Briva konkurence a ir Kadi . iemesli sistēmas Mainas ilgajam termiņam līdz 2023. gadam [19659017] KP atgādina, ka Uzraudzības secinājumi norāda uz būtiskiem konkurences kropļojumiem – fiksētu cenu a ierobezotu tirgus dalībnieku skaitu – kā arī kaitējumu patērētājiem, jo tiem nav iespēja izvēlēties pieejamāko, kvalitātes a cenas zinâ labāko pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi KP sagaida, ka SM balstoties uz KP konstatēto do vēlāk kā līdz gada 1. šā oktobrim izstrādās atbilstošu rīcības a pasākumu Planu, kas novērsīs ierobežojumus konkurencei. [19659004] KP aicina rīcības Planu sagatavot rūpīgi a atbildīgi, jo saglabājot konkurences ierobežojumus , KP ir pamats uzsākt pārkāpuma lietu by LESD 102. panta – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pārkāpumu CSDD darbībās.
Autors ir Konkurences padomes loceklis
[ad_2]
Source link
