[ad_1]
Apmeklējot Dziesmu a deju svētku pasākumus, ir nepieciešams padomāt by vairākiem drošības aspektiem, jo īpaši, attiecībā uz bērniem, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Jau dodoties uz pasākumiem, ir jānorunā, kā rīkoties, ja kāds no cilvēkiem – īpaši bērns – pazūd. Vecākiem vai citiem pieaugušajiem ir jāpaskaidro bērniem, ka tie pēc palīdzības var vērsties pie policistiem, apsargiem vai rīkotāju pārstāvjiem, kas parasti ir īpašā apģērbā.
Tāpat ar būrnu var vienoties, kur tikties, ja viņš pazūd. Tas var būt kāds objekts, kas bērnam paliek labi atmiņā. Piemēram, kāds kiosks. Visbeidzot, bērna apģērba kabatā var ielikt lapiņu ar telefon numuru, lai vecākus var sazvanīt.
By the name of a person who is not a man, a person who is not a man, a person who is a member of the family, a person who is a member of the family
Vērzemnieks atgādināja, ka Dziesmu a deju svētkos nevajag ierasties ar lietussargiem, jo tos nedrīkst ienest pasākumā. Tāpat arī lielas somas nedrīkst ienest. Visbeidzot, pasākumos nevajag ierasties ar "lielu žūksni" skaidrā naudā. Tāpat arī foto a video statīvus nedrīkstēs ienest pasākumos, jo tāpat kā lietussargus tos var izmantot kā ieročus vai arī tajos var ienest ieročus.
Vērzemnieks atzina, ka kopumā drošībai ar katru gadu tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tiesa, reizēm pasākumu rīkotāji noalgo apsardzes kompānijas, kam nav sertifikāta. . Tiesa, šādu gadījumu skaits Ruk
Valsts ugunsdzēsības a glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka Vietnieks generalis Intars Zitāns LTV "Rīta Panorama" atgādināja, ka gan svētku dalībniekiem, gan apmeklētājiem svarīgi būt uzmanīgiem arī sadzīvē – neaizmirst izslēgt gludekļus, smēķēt tikai atļautajās vietās a nodzēst izsmēķus pirms izmešanas, tāpat svētku laikā labi apskatīt teritoriju, kur uzturas, a sarunāt, kur tikties, ja kādam gadās noklīst.
[ad_2]
Source link
