Eksperts: Mākoņdatošana nemanāmi kļuvusi by mūsu ikdienu – Māja

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka Pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm by nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām by datu drošību, raksta Jānis Čupriks, SIA Datakom valdes loceklis.

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk Neka varam iedomāties , a datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām a pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, Radot arvien jaunus risinājumus a īpaši parūpējoties by tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Dzīvojot 21. gadsimtā, nav iespējams neiet līdzi laikam a tehnoloģiskajai attīstībai, kas Pavada ik uz sola. Brauciens busā vairs nav iedomājams bez sociālo tīklu "šķirstīšanas", kādas mūzikas straumēšanas aplikācijas klausīšanās vai grāmatas lasīšanas viedierīcē. Uzņēmumos pavisam ierasta prakse ir video konferences, izmantojot dažādas, šim mērķim paredzētas programmas. Piesakāmies a tiešsaistē klausāmies vebinārus, uzzinot dažādus jaunumus, – mums vairs nav jāapmeklē semināri klātienē.
Katru dienu uzņemam video vai fotogrāfijas – pateicoties mobilajām ierīcēm, katrs ir kļuvis by fotogrāfu. Ikvienam viedtālrunī glabājas tūkstošiem fotogrāfiju, datu apmaiņa ikdienā ir neizbēgama, a bieži vien viedierīces atmiņa neļauj uzglabāt visus vēlamos datus. Tiek lēsts, ka 2017. gadā ar mobilajiem telefoniem tika uzņemti 1,2 triljoni fotogrāfiju – heap ir milzīgs skaitlis. Protams, Mūsu viedierīcēs glabājas not fotogrāfijas tikai, bet arī daudz citu failu, varam tikai iedomāties, cik daudz Vairak datu uzglabā dažādi uzņēmumi, Tāpēc Ertu datu uzglabāšanas risinājumu attīstībai agrāk vai vēlāk bija jānotiek.

Ja ikdienā līdzcilvēkam pajautāt, vai wines MEDZ lietot mākoņpakalpojumus, iespējams, pirms atbildēt, viņš aizdomāsīs, jo lielā daļā gadījumu tas notiek neapzināti. Ikreiz, kad kādus, izmantojot, izmantojot, izmantojot, izmantojot, izmantojot, izmantojot. Savulaik, kad by šādu tehnoloģisko risinājumu attīstību tika skaļi paziņots, cilvēki, kā jau tas ierasts, kad sastopamies ar ko iepriekš nebijušu, pauda skepsi a bažas. Tai pašā laikā tehnoloģiju giganti nebaidījās paziņot, ka ieguldīs milzīgas summas mākoņdatošanas risinājumu attīstībā, jo apzinājās, ka šādi risinājumi drīzā nākotnē kļūs by ikdienu. Arte vēlos teikt, ka tagad ikviens lietojam mākoņus, jo pie datu pārbagātības gluži vienkārši citādāk nemaz nav iespējams.

Protams, no tikai katrs individuāli lietojam mākoņus, tas ir ērts risinājums, kuru aktīvi izmanto an arvien aktīvāk ievieš kompānijas, mazie un vidējie uzņēmumi. Mākoņdatošanas risinājumi attīstās ik dienās, – piemēram, pašlaik pārtātātātātās, tostarp Latvijā, ir Microsoft izstrādātais "Azure" mākoņdatošanas risinājums, kura izveidē liela uzmanība tika pievērsta tieši datu uzglabāšanas drošībai. To patlaban izmanto gan lielas, gan mazas kompānijas. Mākoņdatošana tik strauji attīstās, jo Turet datus MAKONI var būt izdevīgāk, Neka pirkt Serverus vai veidot datu Centrus a Maksat arī by elektrību, ko CANOPY datu centri a sistēmu dzesēšanai nepieciešamie Ventilatori.

vel viena būtiska mākoņdatošanas priekšrocība ir ātrums, proti, MAKONI uzglabātā informācija ir pieejama dažu datora peles klikšķu attālumā. Salīdzinājumam – datu centros ir nepieciešamas papildu programmatūras, kuras jāuzstada, lai pilnvērtīgi spētu strādāt. Līdz ar to parādās papildu izmaksas, pretēji tam, ja datus glabā mākonī. Protams, izmaksas pieaug arī tāpēc, ka datu centriem ir nepieciešams aprīkojums – tie ir plaukti, dzesēšanas sistēmas a daudz kas cits. Tas viss ir papildu darbs informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Savukārt mākoņdatošanā lielākā daļa automatizēti automatizēti a void sagatavošanai resurss tērējams būtiski mazāk.
Neapšaubāmi, mākoņdatošana turpinās straujo attīstību, a šie risinājumi kļūs arvien populārāki. Savu attīstību turpinās arī drošības politika, kas vienmēr bijis sensitīvākais jautājums nozarē. Ir skaidrs, ka lietotāju satrauc kiberdrošības jautājumi, jo kurš gan vēlētos pakļaut riskam personīgos datus. Jau patlaban liela daļa mākoņrisinājumu neapdraud uzglabāto datu drošību, neatkarīgi no noslodzes, a drošības jautājumi noteikti būs a paliks tie, by kuriem izstrādātāji arī nākotnē turēs lielāko rūpi.