Hermanis: Veicot JRT ēkas rekonstrukciju, būs jārespektē ēkas vēsturiskais fons – Kriminālziņas – Ziņas

Kā šodien žurnālistiem sacīja teatra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermani, viņaprāt ir iespējams radit modernu funkcionālo vidi, vienlaicīgi saglabājot "Smilga spoka majas garu."

Jau ziņots, ka vadība ir atbalstījusi naudas piešķiršanu JRT Ekas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai.

Kā norādīja teātra direktore Gundega Palma, teātrim joprojām nav skaidrs, kad sāksies rekonstrukcija a uz kurieni teātris pārcelsies uz pusotru gadu, kamēr ēkā notiks rekonstrukcija. Skaidrs vienīgi ir tas, ka visiem darbiem ēkā jābūt pabeigtiem līdz 2016.gada 1.jūlijam.

"Cik noprotams, patlaban tiek kārtota dokumentācija, lai izsludinātu konkursu by projektēšanu an izraudzītu arhitektu. Jāsaka, ka no iepriekš Rīgā veiktajām teātra rekonstrukcijām mēs, protams, uztraucamies, kas būs šajā konkursā uzvarētāji. Mēs gribētu, lai konkursā piesakās arhitekti, kuri sajūt šīs ēkas īpašo auru, jo to noskaņu mēs negribam zaudēt. Mēs negribam tipisku eiro a vienkāršu sterilu vidi, »sacīja Palma.

Viņa piebilda, ka Latvijas Nacionālajā teātrī a Rīgas Krievu drāmas teātrī būvniecības a projektēšanas procesā ir pieļautas daudzas kļūdas, kuras negribētu, lai atkārtojas JRT rekonstrukcijas laikā.

Hermanis akcentēja, ka JRT ēka Lāčplēša ielā 25 nepieder teātrim, līdz ar to teātris nepieņems galējo lēmumu by to, kas būs arhitekti. "Mums nebūs veto tiesību izlemt, kas būs arhitekti. Are visa teatra kolektīva vārdā gribu teikt, ja heap bus heap pats arhitektu birojs, kas rekonstruēja Nacionālo teatri a Rīgas Krievu Dramas teatri, tad tas ir pilnīgi ready Mūsu kolektīva veľmi, "uzsvēra teatra mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka abos šajos Teatros veiktās rekonstrukcijas ir ļoti labs piemērs, kā nedrīkst rekonstruēt teātrus.

Viņš stāstīja, ka īpaši Austrumeiropā visi teātra direktori lielās, ka viņiem ir vismodernākā skatuves tehnika, kas no funkcionālā viedokļa ir absurd pilnīgs. "Īstenībā ideāls teātris ir tukšs teātris an ideāla skatuve ir tukša skatuve, nevis pārbāzta ar kaut kādiem moderniem pacēlājiem a gaismas verķiem, kas tiek lietoti reizi pa septiņiem gadiem. Ārpus teātra cilvēkiem priekšstati par to, kādam jāizskatās modernam teātrim, ir pilnīgi pretēji tam, kā pašiem teātra praktiķiem tas liekas, »norādīja Hermani. No vņa teiktā izriet, ka vismaz Krievijā teātros bieži vien visādi tehnikas tekai tādēļ, lai atmazgātu naudu.

Teātra direktore informēja, ka patlaban vēl nekas nav zināms, kur teātris mitināsie rekonstrukcijas laikā, vien zināms, ka teātra izrādes būs skatāmas do tikai vienā, bet varbūt pat četrās vietās. Lādz šim teātrim piedāvātas Tabakas fabrikas a vāgnera ielas māja, taču abās ēkās teātris nevar uzreiz ieiet, jo tām ir nepieciešams remonts.

Abām ēkām ir nepieciešamas diezgan liels finansiālais ieguldījums. Arī by Tabakas fabriku nav skaidrs, kas ar tās telpām notiks pēc tam, kad JRT tur vairs nebūs. Palma minēja, ka Tabakas fabrikas ēkā būtu jāiegulda nauda, ​​lai teātris tajā varētu spēlēt. Vņasprāt nebūtu pareizi ieguldīt ēkā tikai naudu, lai pusotru gadu tur varētu darboties JRT, tādēļ ir jābūt skaidrībai, kas tālāk notiks ar to ēku.

Ņemot vērā to, ka JRT nav zināms, kad sāksies ēkas rekonstrukcija, teātris nespēj visai jaunajai sezonai saplānot pirmizrādes. Līdz martam JRT skatītājiem piedāvās septiņas pirmizrādes, bet by pavasarī gaidāmajām jaunajām izrādēm JRT sola informēt ziemā.