[ad_1]
Tam seko ieguldījums Zelta, ko by optimālāko uzskata nepilna trešdaļa (28%) iedzīvotāju a ieguldījumi Pensiju trešajā līmenī (16%), kas šogad popularitātē ir apsteiguši ieguldījumus uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (pern 18% to uzskatīja by labāko ieguldījumu, Kamer šogad – 13 %). Tas visdrīzāk skaidrojams ar izmaiņām likumdošanā, kas šobrīd paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas saņemšanai minimālajam līguma termiņam jābūt 10 gadiem (iepriekšējo piecu gadu vietā).
Kopumā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas disciplīna uzlabojas ar katru gadu a šobrīd kā regulāru ieradumu to piekopj jau 40%. By to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk līdzekļu, ko uzkrāt nākotnes vajadzībām, liecina arī statistika by mājsaimniecību noguldījumiem. To kopējais apjoms divu gadu laikā palielinājīs by miljardu eiro – no. 5.8 miljardiem 2017. gada februārī līdz miljardiem 6.9 miljardiem 2019. gada februārī.
"Iepazīstoties ar Latvijas iedzīvotāju priekšstatu by drošākajiem a vērtīgākajiem ieguldījumu veidiem, jāsecina, ka nekustamais īpašums – mājoklis a zeme – ir nemainīga Pirmā izvēle jau vairāku gadu Garuma By izdevīgiem atzīti arī uzkrājumi Pensiju trešajā līmenī a uzkrājošajā apdrošināšanā TacU cilvēku rīcība took aim nozīmīgi atšķiras.. no minētajiem priekšstatiem Athildot uz jautājumu by ikuldīšanas pieredzi, cilvēki visvairāk ir minējuši bankas krājkontu (38%) a pensiju trešo līmeni (29%), kura popularitāte, salīdzinot ar 2015. gada datiem, ir pieaugusi by deviņiem procentpunktiem Kopumā redzams, ka , pieaugot Brivo līdzekļu apjomam, No. gadu skaits gada pieaug to cilvēku, kuri izmanto Kadu No. ieguldījumu veidiem – 2019. gadā TADU jau bija 76% Tatad izpratne by ieguldījumu nozīmi pamazām nostiprinās a aizvien Vairak cilvēku veido finanšu rezervi a uzkrāj Kadam noteiktam mērķim. , kā arī a izvien aktīvāk meklē ALTERNATIVAS ieguldīšanas iespējas. Savukārt atšķirība starp viedokli by vēlamajiem ieguldījumiem a rīcību Realo, visbiežāk Izmantojot krājkontu, Pensiju Treso Limeni vai uzkrājošo apdrošināšanu, varētu būt skaidrojama ar ieguldījumu veidu pieejamību. Proti, lai veidotu uzkrājumu šajos risinājumos, pretstatā ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, nav nepieciešamas lielas sākotnējās iemaksas a tās ērti atlicināt arī no regulāriem ienākumiem, piemēram, darba algas, stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas an investīciju jomas vadītājs.
Tiešos ieguldījumus vērtspapīros – akcijas (12%), ieguldījumu fondos (7%) vai obligācijās (3%) – iedzīvotāji Retak uzskata by labākajiem ieguldījumu veidiem. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali an investē klientu vietā. Tomēr pēdējā gada laikā tiešie ieguldījumi uzņēmumu akcijas ir piedzīvojuši būtisku pieaugumu (pieaugums by četriem procentpunktiem, salīdzinot ar 2017. gadu). Tas varētu būt skaidrojams arī ar izmaiņām likumdošanā, kas, iedzīvotājiem, kuri Velas Pasi izvēlēties konkrētus vērtspapīrus, dod iespēju vērtspapīru darījumiem izmantot ieguldījumu Kontu, Tada veida atvieglojot a vienkāršojot Gutas peļņas deklarēšanu a maksājamā nodokļa aprēķināšanu.
Latvijas iedzīvotājiem šobrīd vienlīdz būtiska šķiet drošība by ieguldītajiem līdzekļiem (32%) a Labas peļņas iespējas (32%). Izvēloties uzkrājumu iezg gz gtu untu untu unē unē unē unē unē unē unē unē unē unē unē unē unē unē (ē (ē (ē (ē (ē (ē (ē (ē (ē (ē (ē (34%).
Ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu, visbiežāk to vēlētos darīt finished No. Viena līdz trīs gadiem (22%), kam seko ieguldījumi līdz pieciem gadiem (17%) a ilgāk (16%). Savukārt 14% iedzīvotāji izvēlētos ieguldīt naudu līdz vienam gadam. Zīmīgi, ka iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem ir biežāk gatavi ieguldīt uz garāku termiņu, tādā veidā paverot sev plašākas ieguldīšanas a potenciāli lielākas peļņas iespējas.
[ad_2]
Source link
